Lai simboliski atdotu tautas rokās tradicionālo slēpojumu, entuziastu grupa plānotajā sacensību dienā – 4.februārī – rīkoja zibakciju „Tauta slēpo apkārt Alaukstam”. Lai gan tieši šajās dienās viens pēc otra tika pārspēti aukstuma rekordi, sestdien saulainajā trasē devās aptuveni 50 slēpotāji. Draudzīga un sirsnīga gaisotne bija gan distancē, gan vēlāk pie ugunskura.
Vēlamies visiem akcijas dalībniekiem pateikt paldies par gaišā noskaņā kopīgi pavadīto dienu. Šī skaistā zibakcijas ideja īstenojās, pateicoties daudzu cilvēku atsaucībai un praktiskam atbalstam.
Paldies Madonas novada pašvaldībai un personīgi Voldemāram Šmugajam par nesavtīgi piešķirto tehniku, Radziņu ģimenei par aizrautīgu iesaistīšanos un dāvāto spēcinošo medu slēpotājiem, Glāzeru ģimenei par atbalstu, Līvai Grudulei par slēpotāju iedvesmošanu dzejas darbiem. Vēlamies pateikties arī Jānim Avenam, kurš veica trases sākotnējo gatavošanu.
Pirmo reizi ziemā apmeklētājus uzņēma Kārļa Skalbes „Saulrieti”, kur slēpotāji, kamīna sprakšķu un Melanholiskā valša pavadījumā, rīmēja dzejas rindas, uzšķiļot dzīvības dzirksti parasti ziemas miegu guļošajā muzejā.
Lūk, dzejas darbi, kas tapuši Saulrietos. Pirmā rindiņa no Kārļa Skalbes, pārējās - no tauta.
Uz mana loga zied roze
Paralēli domās iemirdzas dziļa spozme.
Saki, man, draugs, kur laime mīt?
Lai pārslas mums virsū krīt.
Skalbes kalnā slēpotāji kāpj priecīgi
Un šie prieki it nemaz nav niecīgi.
Saule spīd ikvienā logā,
Blāva uguns atmirdz krogā,
Kuras atblāzma zib sniegā
Dziļā ziemas miegā.
Dziļā lāču migā
Slēpotājs ir apmaldījies meža stigā.
Brauksim uz "Saulrietiem", draugs!
Mums katram azotē ir trauks.
No tā mēs daudz un dikti dzersim,
Tikmēr skaistas emocijas tversim!
Skats burvīgs paveras visapkārt,
Te nav pat mēteli kur pakārt!
Mazi, lieli slēpotāji apkārt Alaukstam jož
Un sals tiem degunā un vaigos kož.
Saulei spīdot, sniegam gurkstot,
Zibakcijas dalībnieku vēderiem kurkstot,
Sakuļ balto sniegu mīksti krītot
Dzestrā sniegā domās mirkstot.
Tur aiz kalna maza būda,
Lejā onka elsa un pūta.
Nesa tas malku uz krāsni,
Saimniece solīja barot to dāsni.
Slēpoja ap Alaukstu puikas žigli
Meitenes nesa tiem tēju bikli
Sarmoja koki un logos viz puķes,
Garām slēpo skaistas skuķes.
Steigas nav, un ledus viz,
Asaras pār vaigiem ris.
Pāri ziliem egļu mežiem vanags pāri slīd.
Vienā pusē spoža saule, otrā- apaļš mēness spīd.
Sejā prieks, ūsās sniegs, mutē medus karamele
Kaut kur dzīvo kvadrātaina pele.
Lūdzu, nobalsojiet par sev tīkamāko dzejoli Piebalgas Puse (lapas augšējā, kreisajā stūrī). Dzeju un aptaujas rezultāti tiks nodoti mūžīgā glabāšanā Saulrietu muzejā.
Aicinām visus ziemas mīļotājus braukt uz Vecpiebalgu un slēpot apkārt Alaukstam, kamēr vien sagatavotā trase ir labā stāvoklī.
